Lai mazinātu svaru, nepieciešams enerģijas deficīts². Lai samazinātu enerģijas uzņemšanu ar pārtiku, pamatojoties uz labāko praksi, ieteicams izmantot tālāk minētās metodes²:

Uztura paškontroles dienasgrāmatas izmantošana ļauj kvalitatīvi novērtēt uzturu, un to var izmantot, lai palīdzētu personai izvērtēt ēdienreižu biežumu (ēšana naktī, uzkošana, ēdienreizes izlaišana), izprast emocionālās ēšanas uzvedību, ēšanas paradumus un vides ietekmi uz veselīga uztura principu ievērošanu. Uztura ieteikumos jāietver veselīgas ēšanas mudinājums un jāuzsver nepieciešamība uzņemt vairāk dārzeņus, pupas, pākšaugus, lēcas, graudus, nesaldinātus graudaugus un šķiedrvielas, un aizstāt liesus piena produktus un gaļu ar produktiem, kas satur vairāk tauku.

Ieteicams izvairīties no pārtikas, kas satur pievienotus cukurus un cietos taukus, kā arī jāizvairās no saldinātiem un alkoholu saturošiem dzērieniem. Enerģijas (kaloriju) ierobežojumam jābūt individuālam, ņemot vērā uztura paradumus, fiziskās aktivitātes, blakusslimības un iepriekšējos diētas mēģinājumus. Ievērojot enerģiju ierobežojošu diētu, var būt nepieciešams uztura speciālista (dietologa) apmeklējums.

Ieteicamais svara samazināšanas uztura režīms, kas izveidots atbilstoši katras personas vajadzībām, paredz enerģijas deficītu 600 kcal (2600 kJ) dienā. Šāds deficīts ļaus zaudēt svaru ik nedēļu par 0,5 kg. Piemēram, sievietei, kurai ir aptaukošanās, sēdošs dzīvesveids, ĶMI ir 32 kg/m2 un aptuvenais uzņemtais kaloriju daudzums dienā ir 2100 kcal (8800 kJ), atbilstošais kaloriju daudzums būtu 1400–1600 kcal (6000–7000 kJ)².

Fiziskās aktivitātes ir daļa no personas kopējā enerģijas patēriņa.³ Fizisko aktivitāšu palielināšanai ilgtermiņā, veicot ikdienas darbus vai regulārus vingrinājumus, ir liela nozīme svara uzturēšanā un svara mazināšanas veicināšanā². Fizisko aktivitāšu palielināšana kā svara mazināšanas veids var būt daudziem sasniedzams mērķis.

Svara mazināšanas uzturēšanai vidējam enerģijas patēriņam dienā jābūt 80 % līdz 90 % virs miera vielmaiņas līmeņa (resting metabolic rate — RMR).³ Piemēram, personai, kuras RMR ir 1500 kcal dienā, ar fiziskām aktivitātēm būtu nepieciešams patērēt vairāk par 1000 kcal dienā.
Regulāras fiziskās aktivitātes ne tikai ietekmē svaru, bet galvenokārt un visvairāk uzlabo veselību, piemēram, sirdi un asinsvadus.³ Veidi, kā palielināt fiziskās aktivitātes, ietver ikdienas slodzes palielināšanu (pastaigas, kāpšana pa kāpnēm papildus sporta vai fitnesa aktivitātēm) un paradumu izmaiņas, lai mazinātu mazkustīgu dzīvesveidu (piem., televīzijas skatīšanās laiku)². Abas metodes var uzlabot fizisko sagatavotību un stabilizēt svaru, samazinot iekšējos vēdera taukus un palielinot muskulatūru, kā arī mazinot enerģijas patēriņu atpūtas laikā. Ieteikumiem attiecībā uz vingrinājumiem jābūt piemērotiem personas spējām un veselībai un jāvērš uzmanība uz pakāpenisku to līmeņa paaugstināšanu un biežuma palielināšanu².
Pierādījumi liecina, ka personām ar aptaukošanos un ar to saistītām slimībām ir piemēroti aerobie un pretestības vingrinājumi². Tāpēc saskaņā ar visām zinātniskajām vadlīnijām mēreni aerobi vingrinājumi vismaz 150 minūtes nedēļā (tādi kā iešana ātrā tempā) jāapvieno ar pretestības vingrinājumiem trīs reizes nedēļā, lai palielinātu muskuļu spēku².

Kaloriju ierobežošana var veicināt svara mazināšanu, bet, ja nemainās uzvedība, ķermeņa tauki visdrīzāk atgriezīsies.³

Lai gan ārējie faktori var veicināt personas lieko svaru, tievētājiem jāiemācās ieviest pastāvīgas pārmaiņas dzīvesveidā (ēšanas un fizisko aktivitāšu paradumos), lai nodrošinātu ilgtermiņa svara mazināšanu.³ Uzvedības maiņas pieeja palīdz personām atpazīt un novērst apkārtējos faktorus, kas veicina mazkustīgu dzīvesveidu un pārēšanos, un tādējādi ieviest izmaiņas dzīvesveidā.

Personas, kas pašas nespēj mainīt ēšanas paradumus, var vērsties pie uzvedības terapeita.³

Mērķi:³

• Palīdzēt personām mainīt savus ēšanas, fizisko aktivitāšu un domāšanas paradumus, kas izraisa aptaukošanos.
• Koncentrēties uz šo mērķu sasniegšanas veidiem — tas var ietvert šķēršļu noteikšanu un novēršanu, lai veicinātu labākus ēšanas un fizisko aktivitāšu paradumus.

Paškontrole nozīmē tādu uzvedības aspektu novērošanu un reģistrēšanu kā kaloriju uzņemšana, vingrinājumi un/vai zāļu lietošana². Tā var būt attiecināma arī uz šīs uzvedības iznākumu novērošanu (piem., izmaiņas ķermeņa svarā). Uzvedības paškontrole kā uzvedības terapijas daļa maina uzvedību vēlamajā virzienā. Turklāt tā var sniegt datus, kurus var pārskatīt veselības aprūpes speciālists².